1966. gadā Ilūkstē tika uzcelta pirmā daudzdzīvokļu māja – Kastaņu ielā 36 (toreiz – Pionieru iela).

 
1966. gadā Ilūkstē tika uzcelta pirmā daudzdzīvokļu māja – Kastaņu ielā 36 (toreiz – Pionieru iela).

Gadu gaitā šī māja kļuvusi par mājvietu daudzām ģimenēm, glabājot neskaitāmus stāstus, atmiņas un skaistus kopā būšanas mirkļus. Kastaņu ielas 36. nama iedzīvotāji – Jūs varat posties uz skaistu un nozīmīgu ēkas jubileju- pagalma ballīti!


 

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

ŠLOSBERGAS UN KAZIMIRIŠĶU MUIŽA

Attēls
ŠLOSBERGAS MUIŽA Pilskalnes jeb Šlosbergas muižas (vācu: Rittergut Schlossberg) kungu māja atradās Pilskalnē, pie Ilūkstes - Subates ceļa, apmēram 2 km no Ilūkstes pilsētas. Līdz 1920. gada agrārai reformai muiža piederēja Plāteru Zībergu dzimtai. Pils ēkas un daļa saimniecības ēku tika iznīcinātas 1. Pasaules kara laikā, krievu armijas lielkalibra artilērijas apšaudes gaitā. Pārpalikušās drupas laika gaitā tika nojauktas. Mūsdienās saglabājies vienīgi muižas parks ar ieejas vārtu, mūra žoga un muižas ēku pamatu fragmentiem. 1803. gadā pēdējā Zīberga dzimtas atvase baronese Izabella Helēna fon Zīberga (1785- 1849) aprecējās ar Mihaelu fon Plāteru (1777- 1865). Grāfs bija Baltijas provinču muižnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis. Plāteru un Zībergu dzimtām piederēja lieli īpašumi. Sakarā ar milzīgo līgavas pūru, Mihaels fon Plāters pieņēma sievas uzvārdu Plāters Zibergs. Starp laulātajiem tika noslēgts laulību kontrakts, kuru apstiprināja pats Krievijas imperators Aleksandrs...
Lasīt vairāk

ILŪKSTES JEZUĪTU ROMAS KATOĻU BAZNĪCA UN KLOSTERIS

Attēls
«... Patiesi lieliska baznīca, majestātiska celtne, un tā pat šodienas arhitektu vidū rada izbrīnu... mani pārsteidz jomu lieliskais greznojums...»  Gustavs Manteifelis (Gustav von Manteuffel, 1832-1916), vācbaltu-polu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists, izdevējs, Krakovas Zinātņu akadēmijas mākslas vēstures sekcijas loceklis, latgaliešu laicīgās literatūras dibinātājs.   Vēsturniece Aija Piļka Ilūkstes jezuītu baznīca ar klosteri ieņēma īpašu vietu iedzīvotāju garīgās izaugsmes attīstībā un veidošanā. Pēc Livonijas kara (1558-1583) Ilūkstes apkārtnes iedzīvotāji bija atgriezušies pie pagānisma, bet dižciltīgie bija pieņēmuši luterānismu. 1582. gadā Ilūkstes vienīgā baznīca bija luterāņu rokās. Kad 1582. gadā Pāvesta Gregora XIII legāts Jezuītu ordeņa garīdznieks Antonio Possevino devās ceļā uz Maskavu diplomātiskajā vizīte pie cara Ivana IV, nācās noturēt dievkalpojumu llūkstes koka luterāņu baznīcā, kura bija celta 1567. gadā. 1621. gada Zviedrijas karali...
Lasīt vairāk

PILSKALNES MELNAIS KALNS

Attēls
    Pēc arheoloģisko materiālu pētījumiem, sēļi apdzīvoja plašu teritoriju abās Daugavas malās. Vēlajā dzelzs laikmetā sēļi koncentrējās vairāk Daugavas kreisajā krastā. Daudzos rakstītajos avotos ir minētas Sēlijas zemes. Ar tām jāsaprot lielāki novadi ar spēcīgi nocietinātām pilīm centrā un virkni tām pakļautu ciemu. Viens no sēļu zemju centriem bija Melnais kalns, kas bijis pilskalns ar apmetni. Tas atrodas Pilskalnes pagastā, kas ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Reģistrēts Valsts Pieminekļu aizsardzības sarakstā (Nr. 695, www.mantojums.lv). Pilskalns atrodas māju "Senči" un "Ķirškalni” tuvumā. Mākslas zinātnieks, gleznotājs un publicists Ernests Brastiņš (1892-1942) 1926. gadā rakstīja: "Pilskalnes pagasts pilnīgi attaisno savu vārdu, tajā atrodas vairāk nocietinātu vietu (pilskalnu) kā jebkurā citā Latvijas vietā." Arheologs Jānis Graudonis (1913-2005), pētot Melno kalnu, atklāja bezripas gludās, apmestās un ripas ker...
Lasīt vairāk