Ilūkstes pilsētas bibliotēka

  Jaroslava Pleiše (1988) ir dzimusi un uzaugusi nelielā Rēzeknes novada pilsētiņā – Viļānos. Viņas radošais ceļš sākās jau agrā bērnībā, kad tētis sāka mācīt meitai zīmēt. Jaroslava uzreiz saprata, ka tas ir viņas aicinājums, un sāka sapņot, ka, izaugot lielai, kļūs par mākslinieci. Pašlaik Jaroslava studē Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē, bet brīvajā laikā strādā savā mākslas darbnīcā Viļānos. Jaroslava sevi sauc par jauktās tehnikas mākslinieci, jo pārvalda vairākus glezniecības un zīmēšanas medijus – eļļas, akrila, temperas un akvareļu krāsas, kā arī grafīta un krāsaino zīmuļu tehniku, nereti vienā darbā kombinējot vairākas tehnikas. Jaroslavas mākslas darbi atspoguļo viņas romantisko un maigo pasaules redzējumu. Tie paver ieskatu viņas iekšējās pasaules dziļākajos nostūros, atklājot dziļu mīlestību pret dabu un visu skaisto. Izstādi var apmeklēt bibliotēkas darba laikā no 13.03-11.04.

 

 

ŠLOSBERGAS MUIŽA Pilskalnes jeb Šlosbergas muižas (vācu: Rittergut Schlossberg) kungu māja atradās Pilskalnē, pie Ilūkstes - Subates ceļa, apmēram 2 km no Ilūkstes pilsētas. Līdz 1920. gada agrārai reformai muiža piederēja Plāteru Zībergu dzimtai. Pils ēkas un daļa saimniecības ēku tika iznīcinātas 1. Pasaules kara laikā, krievu armijas lielkalibra artilērijas apšaudes gaitā. Pārpalikušās drupas laika gaitā tika nojauktas. Mūsdienās saglabājies vienīgi muižas parks ar ieejas vārtu, mūra žoga un muižas ēku pamatu fragmentiem. 1803. gadā pēdējā Zīberga dzimtas atvase baronese Izabella Helēna fon Zīberga (1785- 1849) aprecējās ar Mihaelu fon Plāteru (1777- 1865). Grāfs bija Baltijas provinču muižnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis. Plāteru un Zībergu dzimtām piederēja lieli īpašumi. Sakarā ar milzīgo līgavas pūru, Mihaels fon Plāters pieņēma sievas uzvārdu Plāters Zibergs. Starp laulātajiem tika noslēgts laulību kontrakts, kuru apstiprināja pats Krievijas imperators Aleksandrs...

    Pēc arheoloģisko materiālu pētījumiem, sēļi apdzīvoja plašu teritoriju abās Daugavas malās. Vēlajā dzelzs laikmetā sēļi koncentrējās vairāk Daugavas kreisajā krastā. Daudzos rakstītajos avotos ir minētas Sēlijas zemes. Ar tām jāsaprot lielāki novadi ar spēcīgi nocietinātām pilīm centrā un virkni tām pakļautu ciemu. Viens no sēļu zemju centriem bija Melnais kalns, kas bijis pilskalns ar apmetni. Tas atrodas Pilskalnes pagastā, kas ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Reģistrēts Valsts Pieminekļu aizsardzības sarakstā (Nr. 695, www.mantojums.lv). Pilskalns atrodas māju "Senči" un "Ķirškalni” tuvumā. Mākslas zinātnieks, gleznotājs un publicists Ernests Brastiņš (1892-1942) 1926. gadā rakstīja: "Pilskalnes pagasts pilnīgi attaisno savu vārdu, tajā atrodas vairāk nocietinātu vietu (pilskalnu) kā jebkurā citā Latvijas vietā." Arheologs Jānis Graudonis (1913-2005), pētot Melno kalnu, atklāja bezripas gludās, apmestās un ripas ker...

«... Patiesi lieliska baznīca, majestātiska celtne, un tā pat šodienas arhitektu vidū rada izbrīnu... mani pārsteidz jomu lieliskais greznojums...»  Gustavs Manteifelis (Gustav von Manteuffel, 1832-1916), vācbaltu-polu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists, izdevējs, Krakovas Zinātņu akadēmijas mākslas vēstures sekcijas loceklis, latgaliešu laicīgās literatūras dibinātājs.   Vēsturniece Aija Piļka Ilūkstes jezuītu baznīca ar klosteri ieņēma īpašu vietu iedzīvotāju garīgās izaugsmes attīstībā un veidošanā. Pēc Livonijas kara (1558-1583) Ilūkstes apkārtnes iedzīvotāji bija atgriezušies pie pagānisma, bet dižciltīgie bija pieņēmuši luterānismu. 1582. gadā Ilūkstes vienīgā baznīca bija luterāņu rokās. Kad 1582. gadā Pāvesta Gregora XIII legāts Jezuītu ordeņa garīdznieks Antonio Possevino devās ceļā uz Maskavu diplomātiskajā vizīte pie cara Ivana IV, nācās noturēt dievkalpojumu llūkstes koka luterāņu baznīcā, kura bija celta 1567. gadā. 1621. gada Zviedrijas karali...