PILSKALNES MELNAIS KALNS

 

 Pēc arheoloģisko materiālu pētījumiem, sēļi apdzīvoja plašu teritoriju abās Daugavas

malās. Vēlajā dzelzs laikmetā sēļi koncentrējās vairāk Daugavas kreisajā krastā. Daudzos

rakstītajos avotos ir minētas Sēlijas zemes. Ar tām jāsaprot lielāki novadi ar spēcīgi

nocietinātām pilīm centrā un virkni tām pakļautu ciemu.

Viens no sēļu zemju centriem bija Melnais kalns, kas bijis pilskalns ar apmetni. Tas

atrodas Pilskalnes pagastā, kas ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Reģistrēts

Valsts Pieminekļu aizsardzības sarakstā (Nr. 695, www.mantojums.lv). Pilskalns atrodas

māju "Senči" un "Ķirškalni” tuvumā.

Mākslas zinātnieks, gleznotājs un publicists Ernests Brastiņš (1892-1942) 1926. gadā

rakstīja: "Pilskalnes pagasts pilnīgi attaisno savu vārdu, tajā atrodas vairāk nocietinātu

vietu (pilskalnu) kā jebkurā citā Latvijas vietā."

Arheologs Jānis Graudonis (1913-2005), pētot Melno kalnu, atklāja bezripas gludās,

apmestās un ripas keramikas lauskas. Dziļākajos kultūrslāņos tika atrastas švīkātās

keramikas lauskas. Pilskalns izmantots vēlajā dzelzs laikmetā.³

Pilskalnes pagasta teritorijā atrodas 10 senie sēļu pilskalni. Trīs no tiem tika atklāti 2018.

gadā.

 

Avots: Grāmata: Aija Piļka, Līvija Tamane  “Pilskalnes pagasts vēsture un tagadne”