ŠLOSBERGAS UN KAZIMIRIŠĶU MUIŽA

ŠLOSBERGAS MUIŽA

Pilskalnes jeb Šlosbergas muižas (vācu: Rittergut Schlossberg) kungu māja atradās Pilskalnē, pie Ilūkstes - Subates ceļa, apmēram 2 km no Ilūkstes pilsētas. Līdz 1920. gada agrārai reformai muiža piederēja Plāteru Zībergu dzimtai. Pils ēkas un daļa saimniecības ēku tika iznīcinātas 1. Pasaules kara laikā, krievu armijas lielkalibra artilērijas apšaudes gaitā. Pārpalikušās drupas laika gaitā tika nojauktas. Mūsdienās saglabājies vienīgi muižas parks ar ieejas vārtu, mūra žoga un muižas ēku pamatu fragmentiem. 1803. gadā pēdējā Zīberga dzimtas atvase baronese Izabella Helēna fon Zīberga (1785- 1849) aprecējās ar Mihaelu fon Plāteru (1777- 1865). Grāfs bija Baltijas provinču muižnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis. Plāteru un Zībergu dzimtām piederēja lieli īpašumi. Sakarā ar milzīgo līgavas pūru, Mihaels fon Plāters pieņēma sievas uzvārdu Plāters Zibergs. Starp laulātajiem tika noslēgts laulību kontrakts, kuru apstiprināja pats Krievijas imperators Aleksandrs I, tā iedibinot Plateru Zībergu atzaru. Laulībā piedzima 12 bērni. Viens no vecākajiem Plāteru - Zībergu dzimtas īpašumiem bija Līksnas muiža, bet jaunākais - Šlosbergas muiža. 12 Šlosbergas muižu mantoja grāfs Kazimirs Plāters Zībergs (1808-1876). Vēlāk tā kļuva par grāfa Fēliksa Konstantina Plātera Ziberga (1847-1928) rezidenci. Šlosbergas muižas ansamblis veidots 19. gadsimtā. Tās arhitektūrā atspoguļojās vairāku eklektisma formāli stilistisku virzienu uzslāņojumi, taču dominējošais bija baroka stils. Ap Šlosbergas muižas pili tika izveidots angļu stila parks. Pils ēkas trīsstāvu vidusdaļa ar nelielu izvirzījumu bija 5 asu (10,665 m) gara, bet abi 4 asu

 (8,532 m) spārni bija divstāvu. No galvenā piebraucamā ceļa puses, pils ēkas centrālā korpusa augšējā daļa bija veidota trijstūraina, ar saplacinātu frontonu, kura centrā atradās dzimtas ģerbonis. Ēkas centrālā korpusa priekšpusē atradās liels balkons apvīts ar balustrādi, kuru turēja tievi pilāri. Segtās galerijas savienoja abus pils spārnus ar piebūvēm. Pils ēkas aizmugurējā daļa bija gandrīz identiska ēkas priekšpusei, bet atšķīrās ar to, ka uz aizmugurējās centrālās sienas bija nevis pieci logi, bet septiņi, iebūvēti viens otram blakus. Aizmugurējā daļā atradās liels akmens balkons, kuru turēja ne pilāri, bet arkādes. Divpusējas kāpnes no balkona veda uz apakšējo terasi. No tās pāris pakāpienos nonāca dārzā. Pils sienas bija klātas ar horizontāli reljefainu apmetumu, ēkas stūros atradās pilastri. Pils bija pārsegta ar zemu divslīpju jumtu virs centrālā un abu spārnu korpusiem. Pilī bija bagāta bibliotēka, kurā atradās ap 10 000 vienību. Pils iekšpusi rotāja liela portretu kolekcija. Tajā īpaši izcēlās grāfienes Izabellas Plāteres Zibergas un viņas mātes Ludvigas Sofijas Zībergas portreti. Svarīga Plateru Zībergu dzimtas relikvija bija svētglezna "Madonna", kas atradās pils kapelā.¹³

KAZIMIRIŠKU MUIŽA

 

Kā pastāvīga rezidence Kazimirišķu muiža celta 19. gadsimta pēdējā ceturksnī,

kad toreizējais Līksnas muižas īpašnieks Jans Kazimirs Jozefs Plāters – Zībergs (1850-1922) Kazimirišķus uzdāvināja savai meitai Janīnai Plāterei – Zībergai (1878-pazuda bez vēsts 2. Pasaules kara beigās). Viņa bija pils pēdējā īpašniece. Kazimirišķu muiža bija saimnieciski saistīta ar Šlosbergas muižu. Pils ēka celta neogotikas stilā. Ēka sastāvēja no diviem divstāvu spārniem, uzceltiem pēc neregulāra plāna, savienotiem savstarpēji ar īsu viensstāva korpusu. Divām dažāda augstuma taisnstūra daļām piekļāvās lielākas un mazākas piebūves. Ēkas dažādas apjoma daļas sedza lēzens jumts, izņemot vienu - savienojošo posmu, kuram bija stāvs divslīpju jumts. Šāda telpiskā kompozīcija bija raksturīga Latvijas 1830. 1860. gadu neogotiskām pilīm. Kazimirišķu pilij nebija lielā torņa, jo romantisma idejas šajā laikā bija zaudējušas savu popularitāti. Ar apjomu telpiskās kompozīcijas principiem saistīta arī fasādes arhitektoniskā un dekoratīvā apdare. Visas sienas klāja horizontāla rievojuma apmetums. Stūra tornīši konsoles veidā pacēlās virs jumta. Pils parks tika izveidots uz esošo koku pamata, papildinot ar jauniem koku stādījumiem. Pils ēka gāja bojā 1. Pasaules kara laikā.

 

 Informācijas un foto Avots: Grāmata: Aija Piļka, Līvija Tamane  “Pilskalnes pagasts vēsture un tagadne”