Līgo diena un Jāņu diena - nozīmīgākie latviešu gadskārtu svētki

 
Līgo diena (23. jūnijs) un Jāņu diena (24. jūnijs) ir nozīmīgākie latviešu gadskārtu svētki, kurus svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir gada visgarākā diena un visīsākā nakts. Šie svētki ir dziļi iesakņojušies dabas un auglības godināšanā, apvienojot senas pagāniskās tradīcijas ar mūsdienu svinēšanas kultūru.

Svarīgākās svētku tradīcijas

Lai pareizi pavadītu Jāņu nakti, tiek ievēroti vairāki rituāli:

  • Vainagu pīšana: Sievietes pin vainagus no pļavas ziediem un Jāņuzālēm, savukārt vīriešiem (īpaši Jāņiem) darina vainagus no ozola lapām, kas simbolizē spēku un aizsardzību.
  • Jāņuguns kurināšana: Ugunskurus vai kārts galā paceltas pūdeles dedzina no saules rieta līdz pat lēktam, lai nodrošinātu gaismu, siltumu un svētību laukiem.
  • Papardes zieda meklēšana: Mistisks rituāls jauniešiem, kas simbolizē mīlestību, laimi un auglību.
  • Svētku mielasts: Uz galda obligāti jābūt apaļajam Jāņu sieram (simbolizē sauli) un alum, kā arī pīrāgiem un svaigam sniegumam no dārza vai meža.
  • Aplīgošana un dziesmas: Tradicionālo līgotņu dziedāšana ar raksturīgo "līgo" refleksu, vēlot svētību saimniekiem un nopietni vai jokojot izceļot tikumus un netikumus.
Palikšana nomodā: Ticējums vēsta, ka Jāņu naktī nedrīkst gulēt līdz pat saullēktam, lai visu nākamo gadu pavadītu veselībā un mundrumā

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

ŠLOSBERGAS UN KAZIMIRIŠĶU MUIŽA

Attēls
ŠLOSBERGAS MUIŽA Pilskalnes jeb Šlosbergas muižas (vācu: Rittergut Schlossberg) kungu māja atradās Pilskalnē, pie Ilūkstes - Subates ceļa, apmēram 2 km no Ilūkstes pilsētas. Līdz 1920. gada agrārai reformai muiža piederēja Plāteru Zībergu dzimtai. Pils ēkas un daļa saimniecības ēku tika iznīcinātas 1. Pasaules kara laikā, krievu armijas lielkalibra artilērijas apšaudes gaitā. Pārpalikušās drupas laika gaitā tika nojauktas. Mūsdienās saglabājies vienīgi muižas parks ar ieejas vārtu, mūra žoga un muižas ēku pamatu fragmentiem. 1803. gadā pēdējā Zīberga dzimtas atvase baronese Izabella Helēna fon Zīberga (1785- 1849) aprecējās ar Mihaelu fon Plāteru (1777- 1865). Grāfs bija Baltijas provinču muižnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis. Plāteru un Zībergu dzimtām piederēja lieli īpašumi. Sakarā ar milzīgo līgavas pūru, Mihaels fon Plāters pieņēma sievas uzvārdu Plāters Zibergs. Starp laulātajiem tika noslēgts laulību kontrakts, kuru apstiprināja pats Krievijas imperators Aleksandrs...
Lasīt vairāk

ILŪKSTES JEZUĪTU ROMAS KATOĻU BAZNĪCA UN KLOSTERIS

Attēls
«... Patiesi lieliska baznīca, majestātiska celtne, un tā pat šodienas arhitektu vidū rada izbrīnu... mani pārsteidz jomu lieliskais greznojums...»  Gustavs Manteifelis (Gustav von Manteuffel, 1832-1916), vācbaltu-polu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists, izdevējs, Krakovas Zinātņu akadēmijas mākslas vēstures sekcijas loceklis, latgaliešu laicīgās literatūras dibinātājs.   Vēsturniece Aija Piļka Ilūkstes jezuītu baznīca ar klosteri ieņēma īpašu vietu iedzīvotāju garīgās izaugsmes attīstībā un veidošanā. Pēc Livonijas kara (1558-1583) Ilūkstes apkārtnes iedzīvotāji bija atgriezušies pie pagānisma, bet dižciltīgie bija pieņēmuši luterānismu. 1582. gadā Ilūkstes vienīgā baznīca bija luterāņu rokās. Kad 1582. gadā Pāvesta Gregora XIII legāts Jezuītu ordeņa garīdznieks Antonio Possevino devās ceļā uz Maskavu diplomātiskajā vizīte pie cara Ivana IV, nācās noturēt dievkalpojumu llūkstes koka luterāņu baznīcā, kura bija celta 1567. gadā. 1621. gada Zviedrijas karali...
Lasīt vairāk

PILSKALNES MELNAIS KALNS

Attēls
    Pēc arheoloģisko materiālu pētījumiem, sēļi apdzīvoja plašu teritoriju abās Daugavas malās. Vēlajā dzelzs laikmetā sēļi koncentrējās vairāk Daugavas kreisajā krastā. Daudzos rakstītajos avotos ir minētas Sēlijas zemes. Ar tām jāsaprot lielāki novadi ar spēcīgi nocietinātām pilīm centrā un virkni tām pakļautu ciemu. Viens no sēļu zemju centriem bija Melnais kalns, kas bijis pilskalns ar apmetni. Tas atrodas Pilskalnes pagastā, kas ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Reģistrēts Valsts Pieminekļu aizsardzības sarakstā (Nr. 695, www.mantojums.lv). Pilskalns atrodas māju "Senči" un "Ķirškalni” tuvumā. Mākslas zinātnieks, gleznotājs un publicists Ernests Brastiņš (1892-1942) 1926. gadā rakstīja: "Pilskalnes pagasts pilnīgi attaisno savu vārdu, tajā atrodas vairāk nocietinātu vietu (pilskalnu) kā jebkurā citā Latvijas vietā." Arheologs Jānis Graudonis (1913-2005), pētot Melno kalnu, atklāja bezripas gludās, apmestās un ripas ker...
Lasīt vairāk